Teksts kopēts no: Monday.lv
Kāpēc bērniem jāraksta ar roku?
Skatos, kā mana mazā meita, kurai drīz jāsāk iet skolā mocās ar zīmuli, un neļaujas tikt mācītai, kā pareizi to būtu turēt! Mierinu sevi – toties viņa ļoti veikli rīkojas ar iPad un skārienjutīgo ekrānu telefoniem, tātad pirkstu motorika tiek darbināta. Dažkārt ir dzirdēts, ka skolas vecuma bērni nevar izlasīt, ko paši uzrakstījuši. Varbūt nemaz nevajag mocīties, jo visiem skolēniem drīz būs iPad, datorklases. Piemēram, Amerikā jau tagad dažos štatos vairs nav obligāta prasība sākumskolā pielietot rokrakstīšanu. Arī Latvijā dažviet pēc trešās klases vairs nav obligāta prasība bērniem iesniegt darbus rokrakstā. Un, vai vispār esi dzirdējusi par tādām glītrakstīšanas stundām?
Palūkosim, kāpēc tas dinozaurs – rakstīprasme ar roku būtu uzturams dzīvs. Bērnu psihologi zina teikt, ka rakstīšana ar roku agrīnā vecumā attīstīta motorikas prasmes, kas dod nenovērtējamu atbalstu lasītprasmes apguvē, uzlabo vizuālās uztveres spējas, trenē mūsu labo, radošo smadzeņu puslodi, arī veicina kritiskās domāšanas spējas. Pēc rokraksta varot pat prognozēt bērna akadēmiskos panakumus vēlākajā dzīvē.
Bērni, kas ātrāk spēj rakstīt ar roku, spēj sacerējumos radīt vairāk ideju, nekā tie, kas raksta sacerējumus ar datoru. Jo rakstīšana ar roku ir plūstošāka, automātiskāka, jo bērni ir radošāki un produktīvaki, ātrāk apgūst vielu, jo var koncentrēties nevis uz to, kā panākt skaistākus burtus, bet – uz saturu.
Labs rokraksts vairo pašapziņu. Pētījumi par jaunāko skolas vecuma bērniem liecina, ka bērni ar neglītu rokrakstu prasa vairāk skolotāja uzmanību. Šiem bērniem ir nepieciešams ilgāks, laiks, lai sagatavotu mājas darbus, viņi nevar iekļauties laika robežās obligātājos uzdevumos un atskaišu darbos klasēs. Tas pazemina viņa pašvērtējumu, palielina agresiju.
Bērni, kas mācās burtus, tos zīmējot, pretstatā tiem bērniem, kas mācās burtos vērojot, piedzīvo daudz lielāku smadzeņu aktivitāti. Rakstīšana ar roku uzlabo atmiņu, trenējot rokrakstīšanas prasmes smadzenes attīsta tā saukto funkcionālo speciālizāciju (spēju būt optimāli produktīvam), integrējot kustību kontroli, sajūtas un domāšanu.