Mēness plakāts

Sale price €0.00 Regular price €1.00

Šajā digitālajā failā ir viena A4 lapa. Šo plakātu varat pielikt pie sienas un ar bērnu izrunāt dažādus faktus par Mēnesi.

1. Mēness ir daļa no Zemes - tas radās no Visumā izsviestiem iežiem, kad pirms apmēram 4,5 miljardiem gadu mūsu planētā ietriecās Marsam pielīdzināms objekts. Vismaz tāda ir izplatītākā teorija, raksta Space.com.

2. No Zemes, tātad mūsu skatpunkta, ir redzama tikai viena Mēness puslode. Tas tāpēc, ka Zemes gravitācijas ietekmē ir izlīdzinājies ātrums, ar kādu Mēness rotē ap savu asi un riņķo ap mūsu planētu. Citiem vārdiem - viens pavadoņa apgrieziens ap savu asi jeb viena diennakts ilgst precīzi tikpat, cik viena apriņķošana Zemei, un tās ir 27 dienas 7 stundas un 43,1 minūte.

Tieši ar riņķošanas ātrumu ir saistītas arī Mēness fāzes. Kad pavadonis atrodas starp Zemi un Sauli, ir izgaismota Mēness neredzamā puse un tas ir neredzams. Turpinot riņķojumu ap Zemi, izgaismojas Mēness labā puse un ir redzams tā dēvētais pieaugošais Mēness. Kad pavadonis nostājas uz vienas ass ar Zemi un Sauli aiz planētas, tiek izgaismots viss pavadoņa disks un to dēvē par pilnmēnesi. Pēc tam Mēness sāk «dilt». Tā kā abi objekti ir kustībā attiecībā pret Sauli, laiks no viena jauna Mēness līdz nākamajam ilgst 29,53 dienas.

3. Uz Zemes aug vairāk nekā 400 Mēness koki. Tā gan nav kāda īpaša koku suga, kas aug arī uz pavadoņa. Par Mēness kokiem nodēvēti koki, kuru sēklas Apollo 14 misijas laikā 1971. gadā uzraudzīja astronauts Stjuarts Rūsa, riņķojot ap Mēnesi, kamēr pa tā virsmu staigāja kolēģi Alans Šepards un Edgars Mičels. Vairums šo koku vidi rotā joprojām.

4. Pastāv uzskats, ka Mēness ir vienīgais Zemes pavadonis. Taču tā varētu nebūt patiesība, jo 1999.gadā astronomi atklāja nepilnus 5 kilometrus lielu asteroīdu, ko varētu būt notvērusi Zemes gravitācija. Tas nodēvēts par Kruitni (Cruithne), un pilna eliptiskā orbīta ap Zemi tam ilgst 770 gadus. Pēc zinātnieku domām, Kruitne Zemei būs piesaistīta vēl vismaz 5000 gadu.

5. Mēness virsmu klāj ļoti daudz krāteru. Vairums no tiem saglabājušies no intensīvas bombardēšanas perioda 4,1 un 3,8 miljardus gadu senā pagātnē. Tā kā uz Mēness nav izteiktas ģeoloģiskās aktivitātes, piemēram, zemestrīču, vulkānu un kalnu veidošanās, pavadoņa virsma nav būtiski mainījusies. Piedevām pavadonim nav atmosfēras, tātad nav arī nokrišņu un vēja, kas varētu veidot virsmas eroziju.

6. Mēness nav lode. Tas ir nedaudz saspiests, un viens no šaurajiem galiem ir pavērsts pret Zemi. Mērījumi liecina, ka Mēness smaguma centrs nav pavadoņa centrā; tas ir par apmēram 2 kilometriem novirzījies.

7. Apollo misiju astronautiem līdzi bija īpaši jutīgas seismogrāfiskās aktivitātes mērinstrumenti seismometri. Ar tiem zinātnieki atklāja, ka Mēness nebūt nav mirusi pasaule. Izrādās, uz pavadoņa ir novērojamas vieglas mēnesstrīces vairāku kilometru dziļumā. Tās gan nav saistītas ar ģeoloģisko aktivitāti, bet gan ar Zemes gravitāciju. Tās ietekmē ik pa laikam Mēness virsmā veidojas plaisas un kosmosā noplūst gāze.

Pēc zinātnieku aprēķiniem, Mēnesim ir arī daļēji izkusis kodols līdzīgi kā Zemei. Tiesa, tā izmērs ir niecīgs, vien 2-4 procenti no pavadoņa kopējās masas, kamēr Zemes dzelzs kodols veido aptuveni trešo daļu no planētas masas.

8. Mēness ir lielāks nekā Plutons. Mēness izmērs atbilst aptuveni ceturtajai daļai no Zemes, tādēļ daļa zinātnieku tiecas arī Mēnesi dēvēt par planētu, bet Zemes un Mēness sistēmu par dubultplanētu. Ir zinātnieki, kuri arī Plutona un tā lielākā pavadoņa Harona pāri dēvē par dubultplanētu, lai gan Plutons par planētu netiek uzskatīts jau kopš 2006.gada.

9. Mēnesim ir spēcīga ietekme uz Zemes okeāniem. Kad tas atrodas uz vienas ass ar Zemi un Sauli, paisums ir visizteiktākais, turklāt abās zemeslodes pusēs. Tas tādēļ, ka Mēness iedarbojas ne tikai uz ūdeni okeānā, bet arī uz Zemi. Tādā veidā Zemes rotācijas ātrums palēninās, bet diennakts ilgums pagarinās par pusotru milsekundi gadsimtā.

10. Mēness nepārtraukti «zog» Zemes enerģiju un to izmanto, lai attālinātos. Gada laikā tie ir aptuveni 3,8 centimetri.